Sniegs palīdzēs zemei neizkalst un saglabāt auglību līdz pavasarim. Dalos pieredzē, kāpēc šis vienkāršais darbs dārzā šobrīd ir tik svarīgs.
Janvāra vidū dārzs parasti guļ zem biezas sniega segas, un darbu ārā kļūst pavisam maz. Es pati šajā laikā parasti tikai noskatos uz savu tukšo siltumnīcu pa logu, bet pirms dažiem gadiem sapratu, ka tieši tagad tur ir visvairāk darāmā. Ja ārā ir kārtīgi sasnidzis, es ņemu lāpstu un dodos uz siltumnīcu, lai pabarotu zemi ar to labāko, ko ziema mums var sniegt.
Kāpēc zeme siltumnīcā ziemā cieš no slāpēm
Mēs bieži aizmirstam, ka siltumnīcas jumts un sienas pasargā augsni ne tikai no sala, bet arī no dabiskajiem nokrišņiem. Kamēr dārzā zeme zem sniega paliek mitra un dzīva, siltumnīcā tā pamazām izkalst un pārvēršas par smalkiem putekļiem. Vasarā mēs augus laistām katru dienu, bet ziemā bieži vien vienkārši aizveram durvis un aizmirstam par dobēm uz vairākiem mēnešiem.
Augsnē dzīvo miljoniem derīgo mikroorganismu un slieku, kam mitrums ir nepieciešams pat aukstajā laikā. Ja zeme pilnībā izžūst, šī dzīvība tajā apstājas vai iet bojā. Pavasarī, kad mēģinām tur kaut ko iestādīt, augsne šķiet nedzīva un cieta. Tāpēc mitruma atjaunošana ziemā ir pats pirmais solis uz labu ražu pavasarī.
Sniegs ir labāks par krāna ūdeni
Daudzi varētu jautāt – kāpēc vienkārši neaiziet un neizliet siltumnīcā pāris spaiņus ūdens? Esmu pamanījusi, ka sniegs darbojas pavisam citādi un daudz saudzīgāk. Topot lēnām, sniega ūdens iesūcas dziļi zemē, nevis vienkārši aiztek pa virsu vai izveido peļķi. Tas ir mīkstāks par krāna vai akas ūdeni un nesatur nekādas liekas piedevas vai kaļķi.
Tāpat sniega ūdens palīdz izskalot no augsnes liekos sāļus, kas tur uzkrājušies vasaras laikā pēc intensīvas mēslošanas. Tas ir kā dabisks attīrīšanās process, ko daba pati mums piedāvā bez maksas. Kad sniegs pamazām kūst, zeme to burtiski “izdzer”, sagatavojoties pirmajiem pavasara sējas darbiem.
Dabiska siltumizolācija augsnei
Bieza sniega kārta kalpo arī kā sega. Pat ja ārā ir liels sals, zeme zem sniega nesasalst tik dziļi un strauji. Tas palīdz saglabāt augsnes struktūru drupanu un irdenu. Ja siltumnīcā zeme paliek kaila, tā sasals kā akmens, un pavasarī būs nepieciešams daudz vairāk pūļu, lai to atkal uzraktu un sagatavotu stādīšanai.
Es parasti cenšos siltumnīcā ieklāt vismaz 50 līdz 80 centimetrus biezu sniega kārtu. Sākumā tas izskatās daudz, bet pamazām sniegs nosēžas un kūst. Ja ziema ir sniegota, es šo procesu atkārtoju vairākas reizes. Tā ir lieliska sajūta – redzēt, ka siltumnīca nav vienkārši auksta būda, bet gan vieta, kurā jau tagad notiek gatavošanās pavasarim.
Vai ziemā siltumnīcas durvis vajag turēt ciet?
Šis ir jautājums, par kuru dārzkopji bieži strīdas. Esmu izmēģinājusi abus variantus un palikusi pie tā, ka lielāko daļu ziemas durvis turu aizvērtas. Ja durvis ir vaļā, caurvējš vēl vairāk izsusina zemi, un sniegs ieputinās tikai pie pašas ieejas, nevis uz visām dobēm vienmērīgi. Tāpat stiprā vējā atvērtas konstrukcijas var tikt bojātas.
Tomēr atkušņa laikā es mēdzu siltumnīcu nedaudz pavēdināt. Tas palīdz izkliedēt lieko mitrumu no konstrukcijām un neļauj veidoties pelējumam uz koka detaļām, ja tādas ir. Kad ārā ir kārtīgs sals, viss ir ciet, bet, tiklīdz parādās pirmā saule, es ielūkojos iekšā, lai redzētu, kā klājas manām sniega dobēm.
Praktiski ieteikumi sniega nešanai
Kad nesat sniegu iekšā, labāk izmantot tīru sniegu no dārza vidus vai zālāja. Nevajadzētu ņemt to sniegu, kas notīrīts no taciņām, ja tās ir kaisītas ar sāli vai citiem pretledus līdzekļiem. Tas augsnei siltumnīcā var nodarīt lielu kaitējumu, ko vēlāk būs grūti labot.
Es parasti izmantoju lielas plastmasas kastes vai vienkārši nesu sniegu ar lāpstu. Svarīgi ir nesaspiest sniegu ciešā masā – lai tas paliek irdens un viegls. Ja sniegs ir ļoti smags un slapjš, tas var radīt papildu spiedienu uz siltumnīcas karkasu no iekšpuses, tāpēc es vienmēr uzraugu, lai kārtas būtu vienmērīgas.
Ko tas dod pavasarī
Ieguvums kļūst redzams pašā martā vai aprīļa sākumā. Kamēr kaimiņi mēģina “atmodināt” savu cieto un sauso zemi, mērcējot to ar aukstu ūdeni, mana siltumnīcas augsne jau ir mitra, drupana un gatava darbam. Tā smaržo pēc svaiguma, nevis putekļiem.
Esmu ievērojusi, ka siltumnīcās, kurās ziemā ir bijis sniegs, pirmie redīsi un loki aug daudz straujāk. Arī tomātu stādi labāk ieaugas, jo zeme ir dabiski sagatavota. Tāpēc katru reizi, kad tīru taciņas pie mājas, es vairs nedzenu sniegu lielās kaudzēs malā, bet gan aizvedu to savai siltumnīcai – kā dāvanu par pagājušo vasaru un solījumu nākamajai.
